Vai zināji?

• Usmas ezers veidojies no Baltijas ledus ezera līča pirms 10 tūkstošiem gadu.
  
• Pēc platības – piektais lielākais ezers Latvijā, pēc ūdens tilpuma – otrs lielākais.
  
• Platība – 37,2 km2, kopā ar salām – 42 km2. Garums – 13,5 km. Lielākais platums – 6 km. Vidējais dziļums – 5,4 m. Lielākais dziļums – 27 m. Krasta līnijas garums – 73,6 km. Ūdens ietilpība – 190 milj. m3.

ŪDRU KALNA SKATU TORNIS
Attālums: 2,5 km
26 m augstais koka tornis atrodas Ūdru kalnā (58 m virs jūras līmeņa), Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera). No torņa skatu laukuma lieliski var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus, saskatīt Stendi, Mundigciemu, skaidra laikā arī Talsus.

MINI ZOO
Attālums: 5.5 km
Zemnieku saimniecība “Lejnieki” dibināta 2006.gadā ar domu nodarboties ar lauksaimniecību – aitu audzēšanu. Pamazām radās interese arī par citām dzīvnieku sugām, kā rezultātā tika izveidots mini Zoo ar dažādiem mājdzīvniekiem un eksotiskām dzīvnieku sugām, tai skaitā: Šetlandes poniji, Baibaki, peruāņu mini cūkas. Zoo sevišķi lepojas ar izveidoto putnu dārzu, kurā iespējams sastapt vairākas putnu sugas, tostarp: Jakobīnes baložus, pāvus, fazānus u.c. 

Virvju trase “Godeļpols”
Attālums: 4 km
Virvju trase “Godeļpols” ierīkota kokos un uz zemes un piedāvā aktīvu atpūtu gan lieliem, gan maziem.

Usmas koka baznīca
Attālums: 9,3 km
Starp rudenīgajiem toņiem Rendas pagasta lauku ceļa malā ieslēpusies maza baznīciņa. Tas ir Usmas Svētā Pētera dievnams, kas pēc Paula Kundziņa un Pētera Ārenda projekta uzcelts 1936.gadā.  Draudze to saņēma dāvinājumā, jo tās iepriekšējo baznīcu, kas šai vietā bija no 1704.gada, Latvijas valsts atzina par tik unikālu, ka to pārveda uz tolaik jaunizveidoto Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētu Rīgā. Usmas Svētā Pētera baznīca apvieno koka celtniecības tradīcijas ar vecā dievnama siluetu. Un līdz mūsu dienām arī šī baznīca kļuvusi par aizsargājamu un tiek dēvēta par pagājušā gadsimta 30.gadu latviskās arhitektūras un Kurzemes koka celtniecības pērli.

Vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta Latvijā
Usmas jahtklubs dibināts 1973. gadā – vienīgā iekšējo ūdeņu jahtu osta Latvijā. 1973. gada 8. martā uzsāk pirmās kluba ēkas būvi. Pirmais kluba komandors – Ilmārs Lakšs. Kluba flotes pirmās jahtas ir „Bambino” un „Fortūna”. 1974. gada 20. jūlijā atklāj pirmo kluba ēku, kā arī sarīko Usmā pirmās burāšanas sacensības, kurās piedalās 5 jahtas. 1974. gada oktobrī jahtklubu pārceļ uz purvainu pussalu ezera ziemeļu galā. 1978. gada augustā jahta „Nova” veic tālbraucienu Ventspils–Lādogas ezers–Ventspils.1980. gada 5. jūlijā atklāj kluba pašreizējo ēku. 2001. gadā tiek ievēlēts jauns komandors – Staņislavs Backāns. 2003. gadā Usmas jahtklubs piedalās Latvijas Mikro klases jahtu asociācijas dibināšanā. 2005. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek rīkots Pasaules čempionāts mikro klases jahtām. Pašreiz klubā ir ap 150 biedru. Ostā ir 55 jahtu stāvvietas.

Moricsala – viena no pēdējām cilvēku darbības neskartajām vai maz pārveidotajām teritorijām, kur jau vairāk nekā 200 gadu nenotiek cilvēku saimnieciskā darbība. 
Moricsalas dabas rezervāts ir vecākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas dibināta vēl cariskās Krievijas laikā – 1912.gadā. Nepilnus 100 hektārus liels ozolu un liepu mežs atrodas Usmas rezervāta salā. 
Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727.gadā ar nelielu karaspēka daļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka. 
Moricsalas unikalitāte ir ļoti vecais mežs, te augošie koki sasniedz pat 500 gadu vecumu. Šī ir mājvieta retām ķērpju, sūnu un kukaiņu sugām. Moricsala ir Latvijas vaboļu paradīze un arī vienīgā zivjērgļu kolonijas vieta Latvijā. Rezervātā konstatētas 222 tauriņu sugas, no kurām dažas nav sastopamas nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā. 
Moricsala rezervāts ir iekļauts Eiropas Savienības aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.